tukša lapa

Atkal sācies kaut kāds alus periods. Brīvdienās vairāk apmeklēju dzertuves un dažādus pasākumus. Dzeru ar mēru, bet šajās brīvdienās kaut kā nesanāca. Bijām aizbraukuši uz durkas gonkām iekš 333.lv, tur iztriepām palielu daudzumu alus un devāmies turpināt to pašu nodarbi pie drauga.

Vēlā vakarā izdomājām doties uz kādu ballīti, bet sarunātajā vieta bija pārāk daudz cilvēku un tāpēc es izlēmu doties citā virzienā. Zvanīju paziņām, un viens pacēla. Izdomāju pieparkoties pie viņa. Paņēmam dažus alus, pasēdējām, parunājām un alko reibumā izlēmu, ka vēlos vēl vienu tetovējumu.

Pohains pamodos no rīta, jo vakarā tetovēt mani nevēlējās.
Sapīpējam un izlēmām, ka ir īstais brīdis vakardienas idejai.

Dažu desmitminūšu laikā uz manas kājas parādījās jauns uzraksts -Death.
Pats esmu riktīgi starā, bet no draugiem gan saņemu negatīvas atsauksmes. Daudziem šis vārds saistās ar ko negatīvu. Ok, tā arī ir. Bet kāpēc baidīties?

Šā vai tā. Palicis tik viens vārdiņš, ko tetovēšu uz otras kājas.
Bet tas noteikti nebūs šogad, kaut gan - kas to zina.

Birkas: alkohols, tattoo.

Kādu brīdi atpakaļ ejot uz noliktavu pakaļ printera kārtridžiem iedomājos, ka jūtos diezgan labi. Ar dzīvi takā esmu apmierināts, bet kaut kas tomēr nav tā kā es gribu. Es nezinu, kaut kas trūkst.

Laikam tomēr neesmu laimīgs. Nespēju atrast savu vietu šajā pasaulē, nespēju atrast to stāvokli, kurā varētu justies brīvs, priecīgs, laimīgs.

Zinu, citiem laime ir giemene, attiecības, darbs.
Man tā nav, tas viss man nepatīk, liekas stulbi, pārak prasti.
Gribas brīvību, bet nezinu kādu, nezinu kur meklēt, kā to noraksturot.

Dažkārt tomēr aizmirstu par šo "brīvības alku", bet tad atkal uznāk - kaut kas nav labi.

Dzīvei vienkārsi nav jēgas, draugi!

Birkas: beztēma, dzīves jēga.

Veselu mūžību šeit neesmu neko rakstījis. Šobrīd vienkārši ir savajadzējusies neliela "dirstuve", kur ik pa laikam ieprotokolēt kādu notikumu iz manas tumši pelēkās dzīves.
Dīvaini, bet... - nekur nav tik labi kā mājās (par blogiem.lv).

Ja pagājšajā gadā kāds man jautātu kā es sevi redzu pēc gada, es droši vien teiktu, ka ar viskija glāzi vienā rokā, alu otrā rokā un cigarešu paciņu zobos. Vienvārdsakot - izklaidētos nonstopā.

Bet nu parasti uz tik muļķīgiem jautājumiem neatbildu un tā vietā pāris sekundes pagrozu rādītajpirkstu pie deniņiem.
Nekad nevar zināt kurā brīdī kāds apdzēries pimpis piedraudēs Tev ar ieroci vai kāda piselīga blondīne ar vistas smadzenēm sajauks bremzes ar gāzi un šķērsojot gājēju pāreju no tevis uztaisīs malto gaļu.

Enīvei. Ja pat mani notriektu mašīna, es neuztrauktos.
Ja jau mirt, tad kāda starpība - agrāk vai vēlāk.

Tieši tāpēc pavisam nesen iegādājos moci :D
No sākuma pats tam nespēju noticēt, bet tagad tam nespēj noticēt draugi, kuri labprātāk mani redzētu ar kilogramu gandžas nekā uz moča.

Bet galvenais ir tas, ka es jūtos lamīgs žūžinot pa lielceļiem, bez tiesībām un ar riktīgi nojātu redzi ^_^

P.S. Ottreiz manis sarakstīto nepārlasīšu, tāpēc sorry par daudzajām kļūdām (Tas domāts Tonijam no nākotnes, kurš šo visu lasīs pēc kāda gada)

Birkas: alkohols, dzīve, laime, mocis.

Jau nedēļu strādāju jaunajā darbavietā.
Šeit viss ir savādāk nekā parastā uzņēmumā. Drīkst dzert darbalaikā, etc.

Šodien man atbrauca pakaļ un savāca uz darbu.
Biju žūpojies līdz rītam, bet šodien galīgākā poha.

Nekad šitik traki nav bijis.
Laikam tomēr gadiem ejot vairs nespēju dzert tā kā agrāk (tobiš pagājšgad).

Pasaule girežas riņķī. Apstādiniet to kāds!

P.S. Vakar iekš rock n riga glaudīju meitenēm kājas lai pārliecinātos, kurai visgludāk noskūtas.
Uzvarētaja tika ciemos pie manis. Tik no rīta pamodos vien, biju pārdozējis alko un neko neatceros.

Birkas: alkohols, pohas, sievietes.

Vienkārši vēmiens nāk atverot kādu no lielākajiem ziņu portaliem.
Visur runā tik par to krīzi, par šausmīgo nākoti, par bezizejām, etc.
Mazās, pozitīvās ziņas garastāvokli spēj uzlabot tik par simtdaļu un tad atkal nākamais negatīvisma pilnais raksts.

Dzīvojot Latvijā tā vien liekas, ka par katru sperto soli pienākas sods.
Nedrīkst dzert, nedrīkst pīpēt un par visu ir jāmaksā. Kamōn, kad tas viss beigsies?

Arvien biežāk domāju vismaz uz gadu aizvākties uz kādu normālu pilsētu (Oslo, Londona, Brisele) un atpūtināt prātu no šī sviesta.
Es nevēlos daudz, tik mierīgi dzīvot, strādāt un būt laimīgs.
Bet kā jau teicu - uz katra soļa savi sūdi.

Vēl mani nokaitina vidējā statistiskā cilvēka domāšana.
Prasti patērētāji (strādā, pērc, mirsti), bez dzīves jēgas. Vien ieprogramētas rīcības un viegli paredzams scenārijs viņu dzīvēs.

RATATATATA, visus nahuj.

P.S. Šodien gribu šnabi vai kaut ko, kas stipri iesit pa galvu (izņemot bruģi)

Birkas: alkohols, pārdomas, sviests.

Strādāju par programmētāju divos darbos.
Esmu pieradis, ka klienti un lietotāji piekasās pat pie vismazākajiem sīkumiem.
Dažkārt tie sīkumi ir tik muļķīgi, ka nevaru saprast - smieties vai raudāt.

Šodien man vienkārši trūkst vārdu:
Ja iespējams, printera tintes taupības nolūkos 8. un 9. punktam paredzēt tikai vienu rindiņu (svītriņu)

Tobiš doma ir tāda. Veidlapai, kurai tekstam ir paredzētas divas vai trīs līnijas, kurās var ierakstīt kaut kādu informāciju, ir jāatstāj tikai viena līnija.

LOL, Happy Crisis ^_^

Birkas: krīze, taupība.

Izlēmu, ka Rīgā brīvdienās darīt nav ko.
Nevēlos ierasto scenāriju - ciemiņi, alkohols, koma.

Kur šajā nedēļas nogalē varētu aizbraukt?
Gribu būt pie ūdens, dzert alu, pīpēt un runāties ar draugiem.
Un tajā pašā laikā nevēlos braukt nekur tālu.

Ir kādi ieteikumi?

Birkas: alkohols, brīvdienas.

Jau pavisam klāt ir nedēļas nogale, kurā šoreiz notiek daudz džādu pasākumu.
Pats svarīgākais (nu jau kā ikgadēja tradīcija) ir muzeju nakts.
Tā ir ideāla iespēja puspālī bradāt pa vecrīgu un netikt iesēdinātam mikroautobusā ar zaļo svītru.
Un protams arī sen neredzētu paziņu satikšana.

Par praidu negribas runāt, jo katru gadu notiek viens un tas pats.
Man pohuj, labāk piedzeršos.

Vēl viens pasākums notiek piektdien, klubā PULSē.
Pēc nostāstiem spriežot, domāju, ka šajā piektdienā tā būtu ideāla vieta kur atpūsties.
Ceru tur satikt arī kādu sen neredzētu seju vai sejas.

---

Dzīvot vecrīgā ir forši, bet nav forši, ja darbadienu vakaros zvanās piedzēries sīkaļu bariņš ar vēlmi vēl mazliet patusēt.
Lai iet nahuj. Ieeja - pieci ls :D

Šīs četras aizvadītās dienas biju juties tik brīvs un laimīgs.
Darīju visu ko vēlējos, satiku senus draugus un kopā ideāli pavadījām laiku.
Paguvu veltīt brīdi arī sev pašam - lasīju grāmatu un baudīju klusumu pēc ballītes un haosa, kas valdīja dienu iepriekš.

Bet tagad viss atkal sākas no gala. Darbs, darbs, darbs... Un maz laika, ko veltīt atpūtai.
Ar nepacietību gaidu piektdienas vakaru.

Birkas: brīvdienas, darbs.

Trīs dienas nodzertas. Nonstopā.
Viss sākās ar alu, tad šņabi, viskiju, alu, alu, alu...
Un šorīt (četros no rīta) beidzās ar rumu 2x 0.7.
Kādi ~četri rimī maisi tika piepildīti ar tukšām alkohola pudelēm.

Man ir nereāli bails no 1. un 4. maija - brīvdienas.
Varu derēt, ka sanāks tāds piecdienieks.
Bails no tā, ka brīvajā laikā atkal nebūšu izdarījis neko lietderīgu.

Dzert ir forši.
Narkoties arī ir forši.
Un mīlēšanās arī ir forši.
Un karametāls arī ^_^

Birkas: alkohols.